Pirmais. Seksuālo prioritāšu klāsts variē atkarībā no cilvēka reliģiskās pārliecības, pieņemtām tikumiskām normām, vides utt. Noteiktu sabiedrības slāni var apvienot noteikta rakstura vēlmes un fantāzijas. Ņemsim par piemēru to ļaužu pulku, kas apmeklē iepazīšanās portālus, un “uzķeras” uz pretējā dzimuma kailfoto. Vairākos iepazīšanās serveros ielikts vienkāršs sludinājums ar incognito meitenes bildi, un nu mēs baudam ražu. Dažās dienās pāri tūkstotim piedāvājumu.

Lielākā daļa atbilžu satur atzinumu “esmu preceejies, bet gribu ko jaunu”, pārējie sastāv vai nu no “gribu tevi izd**st (!)”, vai no “man ir 30 gadi, varam aiziet uz pirti, ir mashiina”. Un tā tālāk. Vismaz 40 % sūtījumu pievienoti dzimumlocekļu attēli, kuru īpašnieki visbiežāk uztver attiecīgos orgānus kā galveno savaldzināšanas atribūtu, pavirši piekabinot frāzi “nu, kā patīk?”, cerot, ka meitenei pietiks ar to. Pavisam mežonīgi šķiet tas, ka šāda tipa atbildes tiek sūtītas kā uz vieglprātīgiem, atklāti viltotiem sludinājumiem, kurus ieliek tīņi, drusku perversi vientuļnieki, tā uz ticamiem sludinājumiem ar rūpīgi pārdomātu koncepciju, kas nereti ir ja ne rupji, tad vismaz prasīgi pret potenciālo atbildētāju. Piemēram, šāds teksts:

Lasīt vairāk »

Es strādāju, bet ienīstu darbu jau kā jēdzienu. Gribu darīt to, kas man patīk un padodas. Bet tālab jāmācās. Tomēr man žēl ziedot tam dažus gadus no savas dzīves, jo būtībā būt izglītotam nozīmē sabāzt galvā veselu kaudzi lieku zināšanu. Un vēl pielāgoties, saliekties zem sterotipu smaguma, kas atbalsojas manī ik dienas: “Diploms, dilpoms, diploms…” Nav tādas sfēras, pareizāk sakot, iestādes, kas apmierinātu manas prasības. Jā, zinu, ka vēl neesmu nekas, un savas pretenzijas varu iebāzt sev paši ziniet kur. Ja vēl aizvien valdītu komunisms, es varētu strādāt kurtuvē, kā Cojs, bet tagad tādas profesijas vairs nav. Grūti izlemt - nospļauties uz sociālām dogmām galu galā vai kaut drusciņ pielāgoties, lai būtu vieglākā dzīve? No otras puses, raugoties to ļaužu sejās, kas izvēlējušies otro, man kļūst nelabi. Es negribu tāds būt. Un arīdzan nemāku. Es labprāt kādu apšmauktu, pievērstos pornoindustrijai vai vēl kaut kam ienesīgam, bet aizvien šaubos vai ir vērts. Strādāju, un situācija ir cikliska un bezcerīga. Nekas nemainās. Vislabprātāk es dirnētu tumšā istabā ar aizvilktiem aizkariem, un censtos apslāpēt nīsto kurnēšanu: “Diploms, diploms, diploms…”

Jums nav diploma? Jums nav augstākās izglītības? Jūs atbalstat geju gājienu? Jūs negribat strādāt? Jā, negribu. Un kālab lai es gribētu? Tādēļ, ka tā dara visi? Vārbūt izdarīt kaut ko azliegtu, un atpūsties vairākus mēnešus Tvaiku ielā..? Nē, tur manī sadzīs insulīnu, un palikšu par dārzeni. Vērsties pie psihologa? Jau. Viņi māk vienīgi iemācīt tevi no jauna pielāgoties. Puķītes zied, zaļa zālīte un zilas debesis. Kāpēc tu nepriecājies? Izskatās pēc depresijas. Pazīmes (citēju):

Lasīt vairāk »

Tie bija circeņi, zinātniskajā nosaukumā Grillus bimaculatus. Maisiņā viņi bija nobijušies, tikai viens paretam atļāvās iedziedāties. Diennakti maisiņš nostāvēja gaitenī, tikai tad es atradu laiku izbērt visu šo varzu tiem paredzētajā tilpnē. Kukaiņi uztraukti izbira ārā, un sāka skraidīt gar akvārija sienām, paužot apjukumu. Jau pirmajā mirklī varēja saskatīt visas vecumu grupas, bija pat pavisam lielas mātītes, kas uzreiz meklēja iespēju atstāt pēcnācējus. Sākumā visus pārņēma panika. Kad es iemetu viņiem kāposta lapu un ābola gabalu, daudzi pa galvu pa kaklu metās rīt. Barība ruka vienā mirklī, izbadējies bars kampa kumosus mežonīgi un kā pagadās. Tomēr tas ieviesa juceklī zināmu kārtību, acīmredzot mirt pilniem vēderiem bija patīkamāk. Lai gan viņi nemaz nezināja, ka būs jāmirst tik drīz. Brīnumainā kārtā lielākā daļa saoda vakariņu smaržu, un tiecās uz maltītes pusi. Vairāki tēviņi uzsāka savu naksnīgo dziesmu, paslēpušies zem avīžu kamoliem. Citi deva priekšroku savu slāpju apmierināšanai, un strēba ūdeni no vāciņa, kas stāvēja turpat netālu. Viņi pieliecās pie šķidruma virsmas līdzīgi zirgiem, alkatīgi malkoja. Tad jau lēnīgiem soļiem devās izzināt apkārtni, taču bez sākotnējās neremdināmas intereses un bijības. Šķita, ka visi circeņi sačukstējās savā starpā, minēdami pēkšņas vides maiņas iemeslus. Likās, ka vienus tas uztrauca, dažs labs ar nekukainisku piepūli iemanījās pieķerties pie smalkā tīkliņa, kas kalpoja viņiem par griestiem. Pārējie, turpretim, paēduši, izklīda pa telpu un apmierināti gozējās spuldzītes gaismā. Viņus nomainīja citi, kas vēlējās apmiernāt savas fiziskās vajadzības, taču arī tie lielākoties sekoja savu ciltsbrāļu piemēram.

Lasīt vairāk »