Viņam šķita, ka būt par cilvēku ir pazemojoši. Tādās homo sapiens izpausmēs, kuras viegli varēja prognozēt, un ne tikai. Parasti mūsu varonis vēroja sugasbrāļus, vērpdams zem galvaskausa vāka savu domu kamolu. Tādos brīžos viņam atlika tikai šausmināties par cilvēku dabu, un meklēt alternatīvos variantus. Tieši ar to šis arī nodarbojās - meklēja alternatīvu. Ar laiku šī vēlme uzvarēja visas pārējās, aizēnodama galamērķi. Nabags jau meklēja alternatīvu, pats nezinādams kādēļ. Būtībā viss viņa acīs izskatījās nožēlojams un nepietiekami ideāls. Gan sevī, gan apkārtējos. Informācijas un alternatīvu bija tik daudz, ka juceklī apmaldījies jaunais cilvēks brīžiem tik vien to spēja, kā saķert galvu rokās un censties noslēpties. Jo visa pasaule bija noskaņota draudīgi, pat tādēļ vien, ka bija krietni lielāka, nekā mūsu varonis. Tā piedāvāja tik daudz variantu, ka tos nebija iespējams apstrādāt. Jauneklis slēpās kaktā, sarāvās čokurā un vaimanāja: “Ā-ā-ā”.

Jo varēja darīt TĀ, un varēja CITĀDI. Taču kaut kāds noslēpumains mehānisms sarežģīja izvēli starp diviem ceļiem. No vienas puses, viņš apbrīnoja ļaudis, kas viennozīmīgi rīkojas TĀ, bet tomēr nolēma, ka tas viņam neder. Pagalam apaudzis ar savām teorijām un nepabeigtām dogmām kā sasirdzis koks ar piepēm, jaunais cilvēks iemanījās definēt savu prioritāti. Tā arī bija svarīgā dilemma par cilvēku šķietami nožēlojamām īpašībām. Pats par sevi saprotams, ka jauneklis nevēlējās tiem līdzināties, un sāka organizēt savu ikdienu, pārskatot pieņemtās likumsakarības.

Lasīt vairāk »

Ir pienācis šis svinīgais mirklis. Man ir tas gods dāvināt katram no jums šo izcilo franču kultūras pieminekli, pie reizes sado-mazo ābeci, Marķīza de Sada Justīni pilnā latviešu tulkojumā! Ņemot vērā, ka likumdošana mūsu valstī nav pārāk sakārtota, sevišķi attiecībā uz digitālo jomu, loloju cerības, ka mani nepaņems aiz pakaļas, vismaz ne tik drīz. Tomēr iesaku laicīgi nodrošināties pret to, un saglabāt sev faila dublikātu. Runājot par tiesībām un pārkāpumiem, es vados pēc pirmavota, proti, pēc paša de Sada vēlmes, kas, bez šaubām, būtu man labvēlīga. Jo, galu galā, arī toreiz grāmatas manuskripts tika izplatīts no rokas rokā, turklāt zem sveša vārda. Tādējādi, es izsaku marķīzam savu cieņu, ignorējot pelnītāju varzu, kas vēlas saraust uz viņa vārda savu žūksni.
Runājot par tehnisko pusi, atvainojos par atkāpju trūkumu un ne pārāk sakārtoto tekstu.

Jā, šeit var palasīt par pašu de Sadu, ja kāds vēl neko par viņu nezina (kauns!). Pie reizes brīdinu, ka grāmata satur ļoti daudz seksuālu ainu un perversiju aprakstu, kas brīžiem nav ieteicami pat 18 gadus sasniegušām personām. Ne velti aizvien vēl turpinās strīdi par šīs grāmatas māksliniecisko vērtību, taču kopsaucēja nav. Tādēļ visi, kas saspringa jau lasot šīs rindas, nelasiet Justīni. Pārējiem nekādi komentāri nav vajadzīgi :)

Lejupielādēt

(lai saglabātu grāmatu, klikšķiniet uz linka ar labo peles taustiņu, izvēlaties komandu Save Target As un saglabājiet)

Neraugoties uz to, ka tā saucamās zvaigznes cenšas viena otru pārspēt ar pēc iespējas asprātīgākām atbildēm intervijās, Boriss Grebenščikovs visus pārspēj, nemaz nepūloties izcelties. Un tas pelna stāvu sajūsmu kā īstas gudrības pazīme. Jo no to estrādes darboņu vidus, kas tendētas uz epatāžu un noteikta iespaida radīšanu, viņš acīmredzami atšķiras labā nozīmē. Nesen viens paziņa, iepazīstinot divas viešņas no Taizemes ar Akvarium mūziku, raksturoja tās līderi ar ‘our spiritual father’ apzīmējumu. Kaut arī maķenīt patosi, bet dikti patiesi. Pat Jegors Ļetovs, paaudžu elks, intelektuālais panks, kādā no dziesmām atzīmēja: “Ja es varētu izvēlēties savu formu, es būtu Grebenščikovs”. Tad nu, sācis ar mūziķa pievilcīgo izturēšanos un manierēm, es pāreju pie pildījuma, pie harismas izcelsmes un mēroga.

Jāsaka, ka viņš, līdz ar saviem kolēģiem, savulaik devās uz austrumiem gudrības meklējumos. Vieniem šie meklējumi bija ražīgi, citiem ne pārāk. Tāds bija laikmets. Iespaidojoties no ārzemju muzikālajiem titāniem, kuru ierakstus Padomju impērijā varēja klausīties tikai slepus, arī citu klimata joslu ļaudis sāka domāt par dzīves jēgu austrumu plaknē. ASV ieradās Prabhupāda ar savām ambīcijām, kas nemanāmi apmierināja sabiedrības vēlmi pēc austrumu kolorīta. Nav runa par kvalitāti, bet gan par masu velkmi uz ezotēriku. Harisons dzied bhaktu mantru, Lirijs raksta Tibetas mirušo grāmatas psihodēlisko interpretāciju, salīdzinot LSD un citu apziņu paplašinošo vielu ceļojumu (trip) ar nāvi. Hakslijs (esejists, prozaiķis), pamēģinājis tolaik meskalīnu, kļūst par psihodēliskās revolūcijas entuziastu un sludnātāju, mudinādams gan pievērsties zinātniskai pieejai un neizaicināt oficiālo profesoru kastu uz divkauju. Gulēdams uz nāves cisām, viņs palūdz sievai iedot tam LSD devu, vēlēdamies aiziet viņsaulē skaisti un pareizi. Vesela paaudze pievēršas apziņas izpētei. Lirijs piedāvā konstitūcijā ieviest punktu par indivīda brīvību attiecībā uz apziņas izpētes metodēm. Pat Hofmans, šveiciešu ķīmiķis, kas nejauši sintezēja LSD, būdams nopietns zinātnieks, ticies vairākas reizes ar Liriju, nespēja izdomāt kontrargumentu pret paša radītās narkotikas popularizāciju. Lirija harismas ietekmē viņš nolaiž rokas un savā grāmatā slavē bijušo Harvardas profesoru, kas visu mūžu tiek vajāts un nolādēts. Tādēļ, ka skaļi aicina visus pamēģināt LSD. Tiesa, ka galu galā viņš pārlieku aizrāvās un viedokļi par viņa “guruisma” augšanu ir dažādi. Bet tas ir cits jautājums.

Lasīt vairāk »

Apzinoties, ka, pievērsis uzmanību šim subjektam, es viņu zināmā mērā izreklamēšu, tomēr nespēju noturēties. Ne sfēra, kurā viņš darbojas, ne viņš pats mani neskar, taču liek sevi manīt mana balti patriotiskā pagātne, kas mudina retumis apkmeklēt nacionālistiskās tematikas resursus. Un tur es viņu atradu. Domāju, retais nav redzējis tīmeklī garus sacerējumus ar nobeigumu “mosties latvieti!” vai tml. Jā, tas ir viņš, Aivars Gedroics. Virtuālais patriots no Daugavpils un bezdarbnieks. Īpatnējus cilvēkus mēdz saukt par slimiem, sevišķi ja viņiem piemīt fanātisms. Piemēram, Gardu var saukt par slimu, kas nozīmē, ka viņa tieksmes vidusmēra vērotāja izpratnē ir hiperboliskas un neizprotamas. Taču Gedroica gadījumā “slims” nav alegorija, viņš tiešām ir slims.
No otras puses, ja viņa tekstus uztver kā provokāciju, tā ir lieliska iespēja patrenēt pacietību un iemācīties kontrolēt dusmas. Kādreiz, pamanījis šo aktīvistu, es iežēlojos un uzrakstīju viņam sekojoša satura vēstuli:

“Tu nu gan nevari likties mierā :) Visur uzbāzies ar gariem sacerējumiem. Sorry par pāriešanu uz intīmām lietām, es pilnīgi bez agresijas. Maz, ka liekais svars, vēl tik daudz laika pavadi pie datora. Un vēl nacionālists. Nespēja pienācīgi realizēt savas spējas reālajā dzīvē, patmīlība, gadiem nepiedienoša virtuāla aktivitāte. Tā vien jādomā, ka esi nelaimīgs. Es to nerakstu, lai Tu to atspēkotu, pasarg’ Dievs. Tā izskatās no malas. Un ja to pamana cilvēks no malas, kurš ir iedziļinājies tikai vienā rakstā, vai pats Tu nemani to, kad paliec viens? Vai Tev neliekas, ka nodarbojies ar to, kas nav vajadzīgs.

P. S. Rakstiska atbilde nav nepieciešama, drīzāk pat nevēlama, jo tās apjomu varu iedomāties (murgos) :) Peace.”

Sekoja atbilde: “Tu man vairs nerakstīsi, mēsls tāds!”

Lasīt vairāk »

Neesmu redzējis savā mūžā video, kas precīzāk atspoguļotu sirreālistisku apziņas agoniju. Vairumā gadījumu tādas vizuālas asociācijas grūti ietērpt konkrētā formā, turklāt tādā daudzumā. Talantīgs puisis no britu salām savācis vienkopus daudzas no savām animācijām un fonā ierakstīja savu mūziku. Aicinu apbrīnot.

Lasīt vairāk »