Правильный человек

Я выпил рюмку
И лег в кроватку
Звонит будильник
Иду работать
На благо фирмы
Тружусь усердно
Любого плана
В два раза больше
Большой болтище
Кури, Стаханов
Мне скоро, может,
Дадут конвертик

Lasīt vairāk »

Uzgāju īpatnēju psihodēlisku mākslu by Phil Lewis. Vietām man bija flešbeki ar Gogēna un Van Goga tēliem, bet varbūt tikai man. Katrā ziņā, pēc tam es noguru, tomēr papētīt ir vērts.

Teksts: “Atsakies no narkotikām!” lūsis iesaka, “Rīkojies prātīgi! Nelieto narkotikas un viss būs ok”.

Parasti šāda tipa video tiek radīti ar propagandisku zemtekstu, un tādēļ nav baudāmi. Viens no retajiem veiksmīgas antireklāmas (!) veikumiem šai sfērā ir šis video, kurā puika nokļūst tualetē pie spoguļa lizergīnskābes šūpuļtīklā. Īsfilma par lācīša apziņas paplašināšanu nav antireklāma, bet ļoti kompetents, pasaikains vēstījums. Arī “National Geographic” cienīgais dokumentālais stils priecē.

Līgošana pie Jāņa
…
Kur jūs svinēsiet Līgo?
Es? Tur kur Jānis dzīvo.
Pie Jāņa vienmēr ir jautri bijis,
Pat ja lietus, kā ar spaiņiem lijis.
…
Tur būs alus, tur būs siers,
Kad piedzersies – būs arī miers.
Tur būs jautrība un dejas,
Un, protams, nodzertas sejas

Lasīt vairāk »

Netīra krūzīte tīra

Šoreiz istabas logs bija aizsvīdis kā vēl nekad. Caur to varēja atpazīt vien miglainas šūpojošos koku kontūras. Tepat zem palodzes stāvēja vienīgais Kalna-Kalniņa galds, piekrāmēts līdz un pat pāri malām. Uz tā stāvēja desmitiem vienreizējās lietošanas glāzīšu zaļā krāsā. Dažas bija apgāzušās sāniski, it kā dusētu bezspēka miegu. Pudele balzāma un melleņu sula (visticamāk tieši ar to bija aplieta cigarešu paciņa) kā pieminekļi, kas vēstī par vēsturi, vienalga senu vai ne tik senu, vareni slējās pār augumā sīkākajām būtnēm pie viņu cietās un stabilās pamatnes. Uz galda stūra kā virs dziļas aizas karājās noputējusi anekdošu grāmatiņa. Šķiet, tā grasījās veikt pašnāvību, taču dzīres iepriekšējā vakarā bija darījušas savu un tā nesasniedza savu mērķi. Lielajā Coca Cola pudelē dīvainā kārtā rēgojās lauku piens. Vēl mazo un jau krietni ieplaisājušo galdu rotāja pārītis aspirīna tablešu spīdīgā iepakojumā un divi sudraba gredzeni. Savukārt zem galda nestāvēja nekas – mētājās.

Lasīt vairāk »

The Cabaret

Dramatis personae

She – a young woman, about 20 years old, with wide imagination

He – a young man, about 23 years old, also with wide imagination

Tramp – an old, skinny man, about 60 years old

Two workers – about 30 years old, working on construction

Cupid – not exactly that playful cherub we’ve used to see

Lasīt vairāk »

Seksa dieviete (no draugiem.lv)

Kad Sokrātam piesprieda nāvessodu par Atēnu jaunatnes samaitāšanu, draugi vaicāja, kā viņu apglabāt. Filozofs atbildēja, lai pamet viņa līķi turpat ceļa malā.

“Bet kā tā var?” draugi bija neizpratnē, “Tur taču ir suņi, kuri saplosīs tavas mirstīgās atliekas”. “Tad ielieciet man rokā nūju, lai es varētu no viņiem atgaiņāties,” Sokrāts atbildēja. “Tu taču būsi miris, kā gan tu viņiem pretosies?” skanēja draugu jautājums, uz ko viņi saņēma atbildi - “Ja jau es būšu miris, man būs pilnīgi vienalga”.

Un kā ir ar tevi, dārgais lasītāj? Kā man tevi apglabāt? Uzbūvēt piramīdu no visām tevis izdertajām alus bundžām? Vai varbūt krēmēt uz sārta, kas sakurts no visām lapām, ko esi aprakstījis savā aizraujošajā dzīvē, sākot ar pirmo klasi? Vai tevi dara laimīgu apziņa, ka pēc nāves uz tava kapa kāds uzliks plāksnīti ar vārdu un dzimšanas datiem? Kaut gan tas viss nav svarīgi. Īstais piemineklis ir labie darbi, ko cilvēks dzīves laikā ir paveicis un bērni, kuros redzams viņa audzināšanas atspulgs, vai ne? Ja citi tevi pieminēs, kad būsi miris, tas taču aizkavēs tava ķermeņa sadalīšanos… Bet vispār, piedod, dārgais lasītāj! Es aizmirsu, ka runāt par nāvi nav stilīgi. Mums visiem ir jābūt pozitīviem, lai paaugstinātu savas darbības produktivitāti! Vismaz tam taču tu piekrīti?

Lasīt vairāk »