Tādēļ, ka Tu vaicā!

-Tiek uzskatīts, ka katram piemīt Budas daba. Vai man tā piemīt? - mūks pajautāja dzena skolotājam.
-Nē, - atteica skolotājs.

Mūks taujāja:

-Ja budistu svētie raksti apgalvo, ka visam piemīt Budas daba, kāpēc tās nav man? Kokiem un akmeņiem, kalniem un upēm - visiem ir Budas daba. Ja tā ir taisnība, kāpēc tā nepiemīt man?
-Kaķiem un suņiem, kalniem un upēm ir Budas daba, bet Tev nē.
-Bet kāpēc?
-Tāpēc, ka Tu vaicā!

Viss ir labākais

Kad Badzans gāja pa tirgu, viņš dzirdēja sarunu starp miesnieku un pircēju.

-Iedod man labāko gaļas gabalu, - sacīja pircējs.
-Viss, kas atrodams manā bodē, ir labākais, - atteica miesnieks. -Tu nevari atrast gaļas gabalu, kas nav pats labākais.

Tai brīdī Bandzans sasniedza apgaismību.

Kāpēc?

Pie dzena skolotāja ieradās skolnieks un pajautāja:

-Kāpēc vieni cilvēki ir skaisti, bet citi kropli, vieni gudri, bet citi stulbi? Kāpēc pastāv tāda pretruna? Kāpēc Dievs radīja vienus skaistus, bet citus neglītus? Un nesakiet man neko par karmu, ka tam jāmeklē cēloņi iepriekšējās dzīvēs. Kā parādījās atšķirība no sākta gala, kad pagātnes vēl nebija?
Skolotājs aizveda viņu uz dārzu un bilda:

-Lūk šis koks ir liels, bet tas - mazs. Es bieži sēdēju zem šiem kokiem un domāju, kālab tā? Bet kad es atmetu prātu, pazuda arī jautājums. Tagad es zinu, ka šis koks ir liels, bet tas - mazs. Nav nekādas problēmas!

Kā mācījās klusēt

Tendaj skolas mācījās meditēt vēl pirms dzens nonāca līdz Japānai.
Četri mācekļi, tuvi draugi, solīja viens otram nebilst ne vārda, saglabāt klusumu.
Pirmajā dienā tie klusēja, bet kad pienāca nakts un petrolejas lampas palika arvien blāvākas, viens no mācekļiem neizturēja un iesaucās:

-Sakārtojiet tās lampas!

Otrs māceklis pabrīnījās, dzirdot, ka pirmais sācis runāt.

-Mēs taču sarunājām nebilst nevienu vārdu, - viņš iebilda.

-Stulbeņi, kāpēc jūs runājat? - pajautāja trešais.

-Es vienīgais klusēju, - secināja ceturtais.

Obaku tikšanās ar Hjakudze

Kad Obaku pirmoreiz atnāca lai satiktu Hjakudze, tas pajautāja viņam:

-No kurienes tu esi ieradies tādā majestātiskā izskatā?
-Tādā majestātiskajā izskatā esmyu atnācis no Reitjū.
-Kālab Tu esi atnācis? - pajautāja Hjakudze.
-Tāpat vien,  - atbildēja Obaku.

Hjakudze augstu novērtēja Obaku izpratnes pakāpi.

Ma-czi atbilde

Reiz skolnieks uzdeva jautājumu dzena skolotājam Ma-czi:

-Ūdenim nav kaulu, bet tas spēj viegli noturēt tūkstoš tonnu smagu kuģi. Kā tas var būt?
-Šeit nav ūdens un nav kuģa - kas man jāskaidro? - pajautāja Ma-czi.

*

Reiz Nansens mazgāja savu mantiju.

-Vai tiešām skolotājam jānodarbojas ar tādām lietām? - pajautāja mūks.
Nensens pacēla galvu, pacēla mitro mantiju un sacīja:
-Vai ar to kaut kas ir jādara?

Dzesju atbilde

Kāds mūks teica Dzesju:
-Es tikko ierados klosterī. Lūdzu, dod man mācību.
Dzesju pajautāja:
-Tu jau apēdi rīsu putru?
Mūks atteica:
-Jā.
Tad labāk aizej un nomazgā savu bļodu, - atbildēja Dzesju.
Tai mirklī mūks sasniedza apgaismību.

*

-Kas ir Buda? - mūks pajautāja Dzesju.
-Tas, kas stāv zālē.
-Zālē stāv statuja, māla gabals.
-Taisnība.
-Kas ir Buda?
-Tas, kas stāv zālē.

*

-Mēs vienmēr velkam mugurā drēbes, velkam tās nost un ēdam. Vai var no tā izvairīties? - pajautāja mūks.
-Velc mugurā drēbes, velc tās nost un ēd, - atbildēja Bokudzju.
-Nesaprotu, - pateica mūks.
-Nesaprast nozīmē vilkt mugurā drēbes, vilkt tās nost un ēst, - sekoja atbilde.

Kā Bokudzju ēd, guļ un pastaigājas

Kāds pajautāja Bokudzju:
-Ko jūs darat? No kā sastāv jūsu reliģiskā disciplīna?
Viņš atteica:
-Es dzīvoju parastu dzīvi - tā ir mana disciplīna. Kad jūtos izsalcis, es ēdu. Kad jūtu, ka gribu gulēt - guļu.
Jautātājs bija pārsteigts: Viņš bilda:
-Bet es neredzu tajā neko sevišķu.
Bokudzju pateica:
-Tajā arī ir visa jēga. Nav nekā sevišķa. Visi, kas alkst pēc kaut kā sevišķa, ir egoisti.
Jautātājs arvien vēl bija samulsis. Viņš teica:
Bet to dara visi: kad tie jūt izsalkumu - tie ēd, kad grib gulēt - guļ.
Bokudzju pasmējās un pateica:
-Nē. Tas nebūt nav tā. Ko jūs darat kamēr ēdat? Jūs darat tūkstoti un vienu lietu: jūs domāt, sapņojat, iztēlojaties, atceraties. Jūs darat visu, tikai ne ēdat. Kad es ēdu, es vienkārši ēdu: tad eksistē tikai ēdiens un nekas cits. Kad jūs guļat, jūs redzat sapņus, cīnaties, redzat murgus. Kad es guļu, es vienkārši guļu, nekas vairāk nepastāv. Kad ir miegs, tad ir tikai miegs. Pat Bokudzju nav. Kad es pastaigājos, pastāv tikai pastaiga, neeksistē nekāds Bokudzju: vienkārši pastaiga.

Klusais klosteris

Sejči bija dzena skolotājs. Dienu un nakti klosterī valdīja klusums, nevienas skaņas. Viņš atcēla pat skaļo sutru lasīšanu - bija ļauts tikai meditēt.
Kad netālu dzīvojošā večiņa sadzirdēja zvanu skaņas un sutru lasīšanu, tā uzreiz saprata, ka Sejči ir nomiris.

Buda ar melnu degunu

Mūķene, kas meklēja apgaismību, izgatavoja Budas statuju un pārklāja to ar zeltu. Tā nēsāja zelta Budu sev līdzi visur. Pagāja daudz gadu un mūķene nokļuva kādā mazā ciemata templī, kur bija daudz Budu, katrs varēja nākt ar savu relikviju.
Mūķene gribēja aizdedzināt vīraku sava zelta Budas priekšā, bet, tā kā viņai nepatika doma, ka vīraks tiks arī citiem, šī izgatavoja cauruli, kas ļāva dūmiem pieskarties tikai Budam. Tā zelta Budas deguns palika melns un viņš kļuva ļoti neglīts.