Tulkojis mans biedrs.

Anotācija

Kādas lamatas sagaida apgaismības meklētāju mūsdienu dzīves gūzmā? Galvenā un visbīstamākā no tām – ‘’garīgais materiālisms’’, cilvēka ego mēģinājums gūt labumu no jebkā, pat no iekšējās transformācijas un atbrīvošanās no paša ego procesa.
Šī grāmata ir neaizstājams praktisks ceļvedis jebkura garīgā ceļa sekotājam.

Lasīt vairāk »

ČAKS I

Nekāpiet virsū,
Tā sirds uz trotuāra ir Čaka.

Uz visiem trotuāriem,
No Ziepniekkalna līdz Sarkandaugavai
Un, kad apbūvēs Ķengaragu,
Neslampājiet -
Uz trotuāra būs sirds.

Daudzi pa to jau ir slampājuši.
TIe, kam vienalga, kur slampāt -
Pa grīdas tepiķi,
Pa tribīnes pakāpieniem,
Pa cilvēka jūtām
Un atvērtām brūcēm.

Lasīt vairāk »

Mūki

Virzotiet pa garīgo ceļu, mēs atklājam, ka pastāvīga problēma ir pašapmāns. Ego vienmēr cenšas iegūt garīgumu un tas ļoti atgādina vēlmi apmeklēt savas bēres. Piemēram, sākumā mēs tuvojamies garīgam draugam cerot saņemt no tā kaut ko brīnišķīgu. Šādu pieeju dēvē par “guru medībām”; saskaņā ar tradīciju, to salīdzina ar brieža medībām. Mednieks piezogas klāt briedim, nogalina to un gūst nepieciešamos labumus. Mēs varam tādējādi izturēties arī pret guru un garīgumu, bet tas būs pašapmāna rezultāts. Tāda pieejai pret garīgumu nav nekā kopīga ar atvēršanos un padevību.

Lasīt vairāk »

Lai cik dīvains man neliktos šis pseidonīms, nolēmu publicēt autores dzeju. Un vispār, kādas man tiesības spriest par svešu pseidonīmu?

atmiņas uzjundī
prātu tās jauc
pazīstamas sejas
gar acīm man trauc
lai kā es censtos
lai kā vēlētos
neizgaisīs tās
kā viļņi jūras krastos
prātu tās jauks
kā karote kafijas putas

Lasīt vairāk »

Dialogs

kas ir tava brīvība?
kustība.
kāda?
es kustos, kustinu sevi.
kas esi tu?
laikam jau kustonis.
kāpēc kustība ir tava brīvība?
tāpēc, ka tā ir kā ceļš.
kas tev ir ceļš?
mājas.

Lasīt vairāk »

Sestdiena ir vienīgā diena, kad Dievs ļauj atpūsties arī cilvēkiem.
Jaunais cilvēks pussēdus snauda gultā, atspiedies pret spilvenu kaudzi un smēķēja. Žilbajā pusdienas saulē, istaba likās vēsa un cigarešu dūmi kā salta izelpa vēlā rudens rītā.

“Esmu nokavējis dievkalpojumu”. - Viņš klusi čukstēja un nodzēsdams cigareti atkal aizvēra acis. - “Nu un? Jēzus vispār ir tikai atskaites punkts”.

Lasīt vairāk »

Likteņa durvis

“Likteņa durvis. Aiz tām mazs rūķītis sēž, viņš tērpies zelta svārkos, rūtainā ziemas žaketē.
Kājās tam špiczābaki, laikam zili, nē tomēr brūni. Galvā tam cepure raiba, ar bumbuļiem daudziem, katrs ar savu vārdu.
Nu labi, pievērsīsimies tām Likteņa durvīm. Nu ar tām patiesībā labi nav, solās tās izjukt.
Atceros, kā Mehāniķa brālis teica, ka durvis nevar izjukt, tās var pārcirst uz pusēm vai arī vienkārši izkrist no eņģēm. Tur viņam bija taisnība. Bet tagad jau es stāstu par šīm Likteņa durvīm, kuras nebūt nav parastas durvis. Un vēl par rūķīti stāstu. Par rūķīti, kuram ir sirds, taču tā nav laba. Tā nepazīst sirsnību.
Atceros arī to, ka Mehāniķa brālis teica, ka sirds domāta, lai mēs būtu labi un mācētu mīlēt. Taču viņš kļūdījās, viņam tā bija vajadzīga kā orgāns. Redziet, viņš nomira no sirds mazspējas.
Arī sava veida durvis – ieejot pa tām tu esi labs, izejot miris.

Lasīt vairāk »

Tā. Līdz noteiktam brīdim raksts šķita visai neitrāls. Tajā min reālu kaitējumu, ko nodara cilvēkam dalība kultā, ietekmes mehānismi un citas, kaut arī simtiem reižu dzirdētas, bet derīgas lietas. Galu galā, cilvēki tomēr turpina iekļūt dažādās organizācījās ar strīdīgu struktūru un virsmērķiem, tādēļ tēma ir aktuāla. Bet tad autors piepeši saka: “Meditācija un citas līdzīgas tehnikas, ko izmanto kulti, veicina “vispārējās orientācijas realitātē” kritumu, kas (..) sekmē domāšanas procesu sairšanu.” Te nu es neizturēju un gribēju iebļauties nelabā balsī: “Bet tas taču arī ir šo cilvēku mērķis! Tikt vaļā no kategorizēšanas, un pārstāt pozicionēt sevi kā autonomu Visuma sastāvdaļu ar viedokli un uzskatu sistēmu, un pārstāt vērtēt, analizēt, un dzīvot tikai tagadnē, paļauties uz Augstākā spēja gādību…” Autora secinājums ir tikpat pašsaprotams kā atziņa “Degvīns rada reibumu”. Šāda pozīcija liecina par autora kompetences trūkumu un meditācijas daudzpusīgo funkciju noniecināšanu. Pēc viņa loģikas, sanāk, ka meditācijas prakse ir vienlīdz kaitīga visos apstākļos. Un tam es pagalam negribu piekrist. Vārdu sakot, autors pauž ļoti rietumniecisku viedokli, taču arī tas vietām ir interesants, tāpēc jau es ķēros pie tulkošanas. Baudiet!

Lasīt vairāk »

Autors

Kā jau solīju, iztulkoju Bajāna Širjanova ”Zemākās pilotāžas” fragmentu “Dzīve”. Sanāca diezgan neprecīzi, kā jau minēju iepriekš, taču dalos ar to, kas ir.

“Dzīve. Tā ir pavisam vienmuļa padarīšana. Sevišķi narkomāna dzīve.
O, romantiski noskaņots pubertātiķis, tu domā, ka narkomāna dzīve ir mūžīgais kaifs? Salasījies mentu slejas padomju bērns, tev visa narkomāna eksistence šķiet viena vienīga noziegumu virkne? Bet ko tu, narkomāns, pats domā par savu dzīvi?

Lasīt vairāk »

Vārds “Баян” krievu valodā apzīmē kā akordeonu, tā šļirci. Savukārt “ширяться” nozīmē durties, proti, lietot introvenozās narkotikas. Šāds salikums nedivdomīgi norāda uz autora hobiju un viņa darbu specifiku. Savulaik viņa romāns “Zemākā pilotāža” radīja lielu rezonansi un autoru pat tiesāja par bērnu pornogrāfijas ainām. Tur bija epizode ar galvenā varoņa astrāliem centieniem izvarot garāmgājējus, jo viņam trūka objekta, ar kuru varētu veikt dzimumaktu fiziski. Sanāca, ka arī bērni kļuva par nabaga upuri. Vārdu sakot, darbs bija skandalozs un autors, jādomā, pats nebija laimīgs, ka to publicējis. Taču noteiktās aprindās to ļoti ciena un uzskata par kompetentu. Es biju apsvēris domu par kāda fragmenta tulkošanu, bet tajā iepīts lērums specifisku narkomānu žargonismu, kuriem nav analogu (vismaz es nezinu). Tālab, ja tomēr nolemšu, jārēķinās ar vispārinātu un caurspīdīgu rezultātu. Šobrīd es tikai publicēju dažus izmeklētus gabalus oriģinālvalodā, kas man likās zīmīgi un izpētes vērti.

Lasīt vairāk »